Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

(par laiku)

  • 1 проходить

    v
    1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), noritēt, paiet (par laiku), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt
    2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)
    * * *
    sastaigāt, nostaigāt; iet cauri, iet iekšā, iet pāri, paiet, ieiet, iziet, saiet, pāriet; aiziet garām, iet garām, paiet garām; apritēt, notecēt, paiet, aizritēt, aiztecēt, aiziet; iziet [cauri], iet cauri, sūkties cauri, izsūkties [cauri]

    Русско-латышский словарь > проходить

  • 2 пройти

    v
    1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), paiet (kādu gabalu) (немного), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsoļot garām (ìèìî), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt, uzlīt (о дожде)
    2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)
    * * *
    paiet, ieiet, saiet, pāriet, iziet; nopeldēt, nostaigāt, noskriet, nobraukt, noiet; aiziet garām, paiet garām; paklīst, izplatīties, iziet; uzsnigt, uzlīt, nolīt, uznākt, uzkrist, nobirt; apritēt, aizritēt, paiet, aiztecēt, aiziet; pārstāt, mitēties, nostāties, rimties, paiet, pāriet; paiet; iziet [cauri], izsūkties [cauri]; izrakt [cauri]; iziet; tikt; izņemt; [pa]beigt; pārlaist, uzlaist

    Русско-латышский словарь > пройти

  • 3 apritēt

    гл.
    1) общ. (par kapitālu) обернуться (о капитале), (par kapitālu) оборачиваться (о капитале), (par kapitālu) оборотиться (о капитале), (par laiku) пройти, (par laiku) проходить, миновать (о времени)
    2) экон. (ap ko, kam apkārt) обкатиться (вокруг кого-чего), (ap ko, kam apkārt) обкатываться (вокруг кого-чего)

    Latviešu-krievu vārdnīca > apritēt

  • 4 aiztecēt

    гл.
    общ. (aizskriet) убегать, (aizskriet) убежать, (par laiku) протекать, (par laiku) протечь, (par šķidrumu) утекать, (par šķidrumu) утечь, миновать, побежать, пройти, проходить, (aiz kaut kā) затекать, (aiz kaut kā) затечь

    Latviešu-krievu vārdnīca > aiztecēt

  • 5 aptecēt

    гл.
    общ. (ap ko, kam apkārt - par kaut ko šķidru) обтекать (что, вокруг чего), (ap ko, kam apkārt - par kaut ko šķidru) обтечь (что, вокруг чего), (apkopt - ko) ходить (за кем-чем), (apskriet - ap ko, kam apkārt) обегать (что, вокруг чего), (apskriet - ap ko, kam apkārt) обежать (что, вокруг чего), (ar ko) становиться залитым, (ar ko) стать залитым, (par laiku) пройти, (par laiku) проходить, миновать, ухаживать (за кем-чем)

    Latviešu-krievu vārdnīca > aptecēt

  • 6 пролетать

    v
    1) gener. nolidot (kādu attālumu), nolidot (zināmu laiku) (опред. время), aizritēt (о времени), aizsteigties (par laiku), pārlidot (pār kaut ko, pāri kam) (над кем-чем)
    * * *
    laisties, [no]lidot; aizlaisties [garām], aizlidot [garām], laisties garām, laisties pāri, lidot garām, lidot pāri, skriet garām, aizskriet [garām], pārlaisties, skriet pāri, pārlidot, pārskriet; aizdrāzt[ies] [garām], aizjoņot [garām], aizslīdēt [garām], aizšaut[ies] [garām], slīdēt garām, drāzt[ies] garām, joņot garām, šauties garām; steigties projām, skriet projām, aizsteigties, aizritēt, aizskriet, aiztecēt

    Русско-латышский словарь > пролетать

  • 7 aizritēt

    гл.
    общ. (par laiku) пройти, (par laiku) проходить, пролетать (о времени), пролететь (о времени)

    Latviešu-krievu vārdnīca > aizritēt

  • 8 aizsteigties

    гл.
    общ. лететь, пройти, проходить, (garām) поспешно пройти, (garām) поспешно проходить, (par laiku) пролетать, (par laiku) пролететь, (projām) поспешно уйти (удалиться [удаляться)], (projām) поспешно уходить (удалиться [удаляться)], (uz kādu vietu) поспешить (куда-л.)

    Latviešu-krievu vārdnīca > aizsteigties

  • 9 pienākt

    гл.
    1) общ. (atnākt) прибывать, (atnākt) прибыть, (iegriezties) зайти (к кому-л.), (iegriezties) заходить (к кому-л.), (par laiku) наступать, (par laiku) наступить, наставать, настать, прийти, приходить
    2) разг. (klāt, tuvāk) подойти, (klāt, tuvāk) подходить

    Latviešu-krievu vārdnīca > pienākt

  • 10 погожий

    adj
    gener. jauks (par laiku), labs (par laiku), skaidrs
    * * *
    skaidrs, jauks, labs

    Русско-латышский словарь > погожий

  • 11 протекать

    v
    gener. aiztecēt (par laiku), ritēt (par laiku), noritēt, risināties, tecēt (plūst)
    * * *
    aiztecēt, aizplūst; izsūkties cauri, tecēt cauri, iztecēt cauri, sūkties cauri, tecēt iekšā, sūkties iekšā, ietecēt, iesūkties; aizritēt, paiet, aiztecēt

    Русско-латышский словарь > протекать

  • 12 пролететь

    v
    1) gener. nolidot (kādu attālumu), palaisties (kādu gabalu) (некоторое расстояние - о птице), aizritēt (о времени), aizsteigties (par laiku), pārlidot (pār kaut ko, pāri kam) (над кем-чем)
    2) colloq. nojoņot
    * * *
    nolidot, palaisties, palidot, paskriet; pārlaisties, pārlidot, pārskriet, aizskriet, aizlaisties, aizlidot; aizslīdēt, aizšaut[ies], aizjoņot, aizdrāzt[ies]; aizritēt, aizsteigties, aizskriet, aiztecēt; pazibēt, pavīdēt

    Русско-латышский словарь > пролететь

  • 13 clear

    [kliə] 1. adjective
    1) (easy to see through; transparent: clear glass.) dzidrs; caurspīdīgs
    2) (free from mist or cloud: Isn't the sky clear!) skaidrs (par debesīm)
    3) (easy to see, hear or understand: a clear explanation; The details on that photograph are very clear.) skaidrs; labi sadzirdams/saredzams/saprotams
    4) (free from difficulty or obstacles: a clear road ahead.) tukšs; brīvs
    5) (free from guilt etc: a clear conscience.) tīrs (par sirdsapziņu)
    6) (free from doubt etc: Are you quite clear about what I mean?) drošs; pārliecināts
    7) ((often with of) without (risk of) being touched, caught etc: Is the ship clear of the rocks? clear of danger.) brīvs; vaļā
    8) ((often with of) free: clear of debt; clear of all infection.) nesaistīts; brīvs
    2. verb
    1) (to make or become free from obstacles etc: He cleared the table; I cleared my throat; He cleared the path of debris.) novākt; iztīrīt; notīrīt; atbrīvot; nokremšļoties
    2) ((often with of) to prove the innocence of; to declare to be innocent: He was cleared of all charges.) izkliedēt (aizdomas); attaisnot
    3) ((of the sky etc) to become bright, free from cloud etc.) noskaidroties (par laiku)
    4) (to get over or past something without touching it: He cleared the jump easily.) pārvarēt (šķērsli)
    •
    - clearing
    - clearly
    - clearness
    - clear-cut
    - clearway
    - clear off
    - clear out
    - clear up
    - in the clear
    * * *
    gaišs, skaidrs; caurspīdīgs, dzidrs; tīrs, skaidrs; tīrs; neaizņemts, tukšs; brīvs, vaļā; pilns, vesels; notīrīt, novākt; iztīrīt; atbrīvot; tikt garām, pārvarēt; izkliedēt; attaisnot; noskaidroties; nokārtot; gūt tīru peļņu; pārskaitīt; nokārtot formalitātes; dot oficiālu atļauju, akceptēt; atstāt lidostu, atstāt ostu; atslēgt īsslēgumu; pārliecināts, drošs; skaidri; pavisam, pilnīgi; laukā, ārā

    English-Latvian dictionary > clear

  • 14 наступать

    v
    gener. iestāties, pienākt (par laiku), uzkāpt (kam virsā) (на кого-что), uzbrukt (par karaspēku) (на кого-что), uzmīt (ногой), uznākt
    * * *
    mīt, uzmīt, kāpt, uzkāpt, virsū; atnākt, iestāties, sākties, pienākt; brukt, virsū, uzbrukt; iet virsū, nākt virsū, spiesties virsū, mākties virsū

    Русско-латышский словарь > наступать

  • 15 fresh

    [freʃ]
    1) (newly made, gathered, arrived etc: fresh fruit (= fruit that is not tinned, frozen etc); fresh flowers.) svaigs
    2) ((of people etc) healthy; not tired: You are looking very fresh this morning.) možs; spirgts
    3) (another; different; not already used, begun, worn, heard etc: a fresh piece of paper; fresh news.) jauns; svaigs
    4) ((of weather etc) cool; refreshing: a fresh breeze; fresh air.) (par laiku) vēss; dzestrs; svaigs
    5) ((of water) without salt: The swimming-pool has fresh water in it, not sea water.) (par ūdeni) sald[]
    •
    - freshly
    - fresh-water
    * * *
    svaigs, nebojāts; nekonservēts, svaigs, dabisks; bezsāls; jauns; svaigs, tīrs; tikko ieradies, jauns; spirgts, možs; svaigs, veselīgs; nepieredzējis; dzestrs, vēss; spirgts; nekaunīgs, pašpārliecināts; jauniņš

    English-Latvian dictionary > fresh

  • 16 go

    [ɡəu] 1. 3rd person singular present tense - goes; verb
    1) (to walk, travel, move etc: He is going across the field; Go straight ahead; When did he go out?) iet
    2) (to be sent, passed on etc: Complaints have to go through the proper channels.) sūtīt; virzīt
    3) (to be given, sold etc: The prize goes to John Smith; The table went for $100.) pāriet īpašumā; tikt pārdotam
    4) (to lead to: Where does this road go?) iet; vest
    5) (to visit, to attend: He goes to school every day; I decided not to go to the movie.) iet; apmeklēt
    6) (to be destroyed etc: This wall will have to go.) sagraut; nojaukt
    7) (to proceed, be done: The meeting went very well.) noritēt; izdoties
    8) (to move away: I think it is time you were going.) doties projām; aiziet
    9) (to disappear: My purse has gone!) pazust
    10) (to do (some action or activity): I'm going for a walk; I'm going hiking next week-end.) grasīties/gatavoties (kaut ko darīt)
    11) (to fail etc: I think the clutch on this car has gone.) salūzt
    12) (to be working etc: I don't think that clock is going.) (par mehānismu) darboties
    13) (to become: These apples have gone bad.) kļūt
    14) (to be: Many people in the world regularly go hungry.) būt
    15) (to be put: Spoons go in that drawer.) iederēties; būt vietā
    16) (to pass: Time goes quickly when you are enjoying yourself.) (par laiku) aizritēt
    17) (to be used: All her pocket-money goes on sweets.) izlietot
    18) (to be acceptable etc: Anything goes in this office.) veikties; būt pieņemamam
    19) (to make a particular noise: Dogs go woof, not miaow.) izdot (skaņu)
    20) (to have a particular tune etc: How does that song go?) skanēt
    21) (to become successful etc: She always makes a party go.) veikties; izdoties
    2. noun
    1) (an attempt: I'm not sure how to do it, but I'll have a go.) mēģinājums
    2) (energy: She's full of go.) enerģija; spars
    •
    3. adjective
    1) (successful: That shop is still a going concern.) sekmīgs
    2) (in existence at present: the going rate for typing manuscripts.) esošs; eksistējošs
    •
    4. noun
    (permission: We'll start as soon as we get the go-ahead.) atļauja
    - going-over
    - goings-on
    - no-go
    - all go
    - be going on for
    - be going on
    - be going strong
    - from the word go
    - get going
    - give the go-by
    - go about
    - go after
    - go against
    - go along
    - go along with
    - go around
    - go around with
    - go at
    - go back
    - go back on
    - go by
    - go down
    - go far
    - go for
    - go in
    - go in for
    - go into
    - go off
    - go on
    - go on at
    - go out
    - go over
    - go round
    - go slow
    - go steady
    - go through
    - go through with
    - go too far
    - go towards
    - go up
    - go up in smoke/flames
    - go with
    - go without
    - keep going
    - make a go of something
    - make a go
    - on the go
    * * *
    gaita, negaidīts pavērsiens, kustība; stāvoklis; neveikls stāvoklis; mēģinājums; enerģija, spars; gājiens, kārta; porcija, malks; izdošanās, veiksme; mačs; staigāt, iet; braukt; vest, iet; doties projām, aizbraukt, aiziet; darboties, iet; aizritēt, paiet; nosist, skanēt, sist; sprāgt; norisēt, būt apgrozībā, skanēt

    English-Latvian dictionary > go

  • 17 hold

    I 1. [həuld] past tense, past participle - held; verb
    1) (to have in one's hand(s) or between one's hands: He was holding a knife; Hold that dish with both hands; He held the little boy's hand; He held the mouse by its tail.) turēt
    2) (to have in a part, or between parts, of the body, or between parts of a tool etc: He held the pencil in his teeth; She was holding a pile of books in her arms; Hold the stamp with tweezers.) []turēt
    3) (to support or keep from moving, running away, falling etc: What holds that shelf up?; He held the door closed by leaning against it; Hold your hands above your head; Hold his arms so that he can't struggle.) []turēt
    4) (to remain in position, fixed etc when under strain: I've tied the two pieces of string together, but I'm not sure the knot will hold; Will the anchor hold in a storm?) izturēt (smagumu)
    5) (to keep (a person) in some place or in one's power: The police are holding a man for questioning in connection with the murder; He was held captive.) paturēt
    6) (to (be able to) contain: This jug holds two pints; You can't hold water in a handkerchief; This drawer holds all my shirts.) ietvert; saturēt
    7) (to cause to take place: The meeting will be held next week; We'll hold the meeting in the hall.) notikt; noturēt
    8) (to keep (oneself), or to be, in a particular state or condition: We'll hold ourselves in readiness in case you send for us; She holds herself very erect.) būt []; turēties
    9) (to have or be in (a job etc): He held the position of company secretary for five years.) strādāt []
    10) (to think strongly; to believe; to consider or regard: I hold that this was the right decision; He holds me (to be) responsible for everyone's mistakes; He is held in great respect; He holds certain very odd beliefs.) domāt; uzskatīt
    11) (to continue to be valid or apply: Our offer will hold until next week; These rules hold under all circumstances.) būt spēkā
    12) ((with to) to force (a person) to do something he has promised to do: I intend to hold him to his promises.) turēt kādu pie vārda
    13) (to defend: They held the castle against the enemy.) aizstāvēt
    14) (not to be beaten by: The general realized that the soldiers could not hold the enemy for long.) aizturēt
    15) (to keep (a person's attention): If you can't hold your pupils' attention, you can't be a good teacher.) saistīt (kāda uzmanību)
    16) (to keep someone in a certain state: Don't hold us in suspense, what was the final decision?) turēt kādu (noteiktā emocionālā stāvoklī)
    17) (to celebrate: The festival is held on 24 June.) svinēt
    18) (to be the owner of: He holds shares in this company.) būt īpašniekam
    19) ((of good weather) to continue: I hope the weather holds until after the school sports.) (par laiku) pieturēties
    20) ((also hold the line) (of a person who is making a telephone call) to wait: Mr Brown is busy at the moment - will you hold or would you like him to call you back?) gaidīt (nenoliekot telefona klausuli)
    21) (to continue to sing: Please hold that note for four whole beats.) izturēt
    22) (to keep (something): They'll hold your luggage at the station until you collect it.) []glabāt
    23) ((of the future) to be going to produce: I wonder what the future holds for me?) (par nākotni) būt padomā; nest
    2. noun
    1) (the act of holding: He caught/got/laid/took hold of the rope and pulled; Keep hold of that rope.) turēšana; satveršana
    2) (power; influence: He has a strange hold over that girl.) ietekme; vara
    3) ((in wrestling etc) a manner of holding one's opponent: The wrestler invented a new hold.) tvēriens
    •
    - - holder
    - hold-all
    - get hold of
    - hold back
    - hold down
    - hold forth
    - hold good
    - hold it
    - hold off
    - hold on
    - hold out
    - hold one's own
    - hold one's tongue
    - hold up
    - hold-up
    - hold with     II [həuld] noun
    ((in ships) the place, below the deck, where cargo is stored.) (kuģa) kravas telpas
    * * *
    kravas telpas; tvēriens; ietekme, vara; osa, tveramais; pauze; aizkavēšanās pirms palaišanas; turēt; aizturēt, apvaldīt; ietvert, saturēt; būt īpašniekam, pārvaldīt; noturēt, organizēt; uzskatīt, domāt; būt spēkā; pieturēties; saistīt; ieturēt kursu; izturēt; svinēt

    English-Latvian dictionary > hold

  • 18 dokumenta specifisko ziņu zona

    ▪ Termini
    lv bibl.
    lv Normatīvi tehniskās un tehniskās dokumentācijas un literatūras speciālveidu apraksta zona, kurā sniedz ziņas par iepriekš izmantoto dokumentu (ja tā vietā pieņemts jauns), kā arī informē par laiku, kad jaunais dokuments stājies spēkā, un norāda tā darbības ilgumu
    ru область специфических сведений о документе
    LNB93

    Latviešu-krievu vārdnīcu > dokumenta specifisko ziņu zona

  • 19 pidada

    (pidab, pidi)
    1) turēt
    2) valkāt, nesāt
    3) uzturēt (spiedienu)
    4) uzturēt (kādu)
    5) turēt, glabāt
    6) turēties (par laiku)
    hätken vilun pidab – ilgi turas aukstums
    hö pidiba kodiživatoid – viņi turēja mājdzīvniekus
    pidada hol’t – rūpēties
    pidada hol’t kenes-ni – rūpēties par kādu
    pidada očkad – nesāt brilles
    pidada rahad bankas – turēt naudu bankā
    pidada sil’miš – pieskatīt (burt.: turēt acīs), turēt acu priekšā
    pidada upakod – valkāt zābakus
    pidada vastust – atbildēt (burt.: turēt atbildi)
    vanh jo tegihe verk, ei pida surt kalad – vecs jau kļuvis tīkls, netur lielas zivis
    pidada ičtaze käziš – turēt sevi rokās
    pidada meles – turēt prātā

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > pidada

  • 20 jauks

    прил.
    1) общ. погожий (par laiku), милый, хороший
    2) разг. славный

    Latviešu-krievu vārdnīca > jauks

Страницы

См. также в других словарях:

  • point par transport de lieux géométriques — linijų susikirtimo taškas statusas T sritis Gynyba apibrėžtis Tam tikru laiku apskaičiuotų dviejų ar daugiau linijų susikirtimo taškas, pagal kurį nustatoma pozicija. atitikmenys: angl. running fix pranc. point par transport de lieux géométriques …   NATO terminų aiškinamasis žodynas

  • laikas — 1 laĩkas sm. (4) 1. sing. fil. nuolat besivystančios materijos egzistavimo forma: Pagrindinės bet kurios būties formos yra erdvė ir laikas rš. 2. sing. trukmė, tos trukmės tarpas, matuojamas amžiais, metais, mėnesiais, dienomis, valandomis ir… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • su — 1 sù praep. su instr. R, R411, MŽ, Sut, K, M, J, NdŽ, KŽ I. draugės santykiams reikšti. 1. žymint veiksmo antrąjį veikėją (gyvą būtybę ar daiktą): Barbė su Pime dainavo pašukų dainą K.Donel. Važiavę dviejuos žmogus su pačia savo BM58(Žb). Dvieja …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • senas — sẽnas, à adj. (4) K; SD352, H154, R, I, Sut, N, BzB329 1. SD39, M turintis daug amžiaus, sulaukęs senatvės, nejaunas (apie žmones, gyvulius); ilgai augantis (apie augalus); pršn. jaunas: Žmona sena SD4. Senas, vetušas SD132. Jis labai sẽnas… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • trumpas — 2 trum̃pas, à adj. (4) KBII114, LsB190, Š, Rtr, DŽ, KŽ; SD164, Lex56, B830, H, R, MŽ, Sut, I, N, M, L pršn. ilgas. 1. K kuris nedidelio ilgio, striukas: Strubas drabužis, t. y. trum̃pas J. Neturėjau trum̃po rūbo, ilgiausiu paltynu apsvilkus, tai …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • sykis — 1 sỹkis sm. (2) 1. R, Sut, N, K, L, Rtr, DŽ kartas: Savo gyvasty pirmą sykį girdėjau tą žodį J. Sykį jai prakaitas pylė, sykį šaltis krėtė Žem. Vienu sykiu atsiuntė daug pinigų, t. y. vienu luomu J. Vienu sykiu visų tų medžių neparveši J.Jabl.… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • tikras — tìkras, à adj. (4) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ, KŽ, DrskŽ; H, N, M, L 1. SD149, I, LL50 realus, apčiuopiamas, neapgaulingas: Užgavėnių žydelka vaiką pasiema, netìkras – kokį katiną susivynio[ja] Krt. Idant tomis žymėmis patvirtintų tiesą savo kėlimo iž …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • širdis — širdìs sf. (3) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ; gen. sing. ès KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, PIš, Ktk, Rš), GrvT17; nom. pl. šìrdes KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, Plš, Ktk, Rš), LKKXI175(Zt); gen. pl. širdų̃… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • ištraukti — Rtr, Š; SD409, H184, R46, MŽ61, M, LL101,286, ŠT24 1. tr. VlnE175, N, KI165, LL294, ŠT22, BŽ78,82, DŽ1 išrauti, išpešti, išlupti, pašalinti ką tvirtai besilaikantį, įkliuvusį, pritvirtintą ir pan.: Ištraukti raktą NdŽ. Ištrauk uožuolą su šaknimi… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • šerti — 1 šerti, šẽria, šėrė 1. tr. R, OsG75, MŽ, N, K, Š, L, Rtr, KŽ duoti gyvuliui ėsti: Ten reikės kiaules šerti, ne vainikus pinti Brs. Motriškos darbas kiaules šerti Plng. Kiaules šerti – tai da ne rugius kirsti Akm. Bernai šẽria karves, malkų… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • šis — šìs, šì pron. demons. K, Š; Q123, H, H166, R, MŽ, Sut, N, M, L, pl. šiẽ, šiõs, du. šiẽdu (šiuõdu, šiùdu Grg), šiẽdvi (šiuõdvi, šìdvi Grg, šiùdvi Klvr, šìdi KlbX125(Krtn)) 1. Lž šitas (vartojamas kaip būdvardis, nurodant erdvės… …   Dictionary of the Lithuanian Language

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»